Kad apnicis vecais vecmāmiņas krēsls

Patiesībā tie nemaz nav manas vecmāmiņas vecie krēsli. Tos atradu Ikšķiles ikgadējā antikvāro lietu tirdziņā, kurā šķietami var nopirkt visu – sākot ar vecām skrūvēm un beidzot ar šikiem antikvāriem augstas vērtības traukiem un mēbelēm. Tieši šos krēslus kāds vīrs bija nokrāmējis ar visādiem ” dārgumiem” – kartona kastēm, vecām armijas gāzmasku somām un pudelēm un ko tik vēl ne, tā, ka pašu krēslu pat grūti būtu pamanīt. Tie bija nošmulēti un netīri. Kad par tiem apvaicājos, vīrs bija pārsteigts, kāpēc es tos vēlos un jutās laimīgs, ka var pa trim latiņiem (par švakāko krēslu) un pieciem (par labāko) tikt vaļā.
Tā aizsākas krēslu otrā dzīve. Pēc nomazgāšanas un noslīpēšanas tie jau izskatījās pieklājīgi, taču ne ekskluzīvi, kā pienāktos manā mājā – baltā, trīsdesmitajos gados būvētajā, kuru apskauj mazdārziņš un dārza vidū būtu pavisam viegli iztēloties veco laiku strūklaku. Tiem bija jākļūst par mīlīgi romantiskiem, it kā no vecmāmiņas aizlienētiem virtuves krēsliem. Un tādi tie kļuva. Tagad tie stāv baltā virtuvītē blakus franču knipelētajām mežģīnēm un rotā apaļu ģimenes pusdienu galdu!

Vairāk krēslus skaties sadaļā Apgleznošana – Mēbeļu apgleznošana.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *